Raksts Latvijas avīzē par to kā neizšķērdēt pārtiku

Rakstā "Ar tomātu pa galvu! Mācāmies neizšķērdēt pārtiku" (nospiediet uz saiti, lai lasītu visu rakstu) (20.09.2013) kā labā prakse pieminēta arī Tiešā pirkšana.

Citāts no raksta:

"Tiešajā pirkšanā bioloģisko zemnieku produkciju pērk bez starpniekiem. Šis pārtikas ieguves ceļš kļūst arvien iecienītāks arī Latvijā. Par to vērts runāt, jo, šādi pērkot, zudumā neiet nekas, turklāt tiek atbalstīti zemnieki. Pirms trim gadiem Zane Ruģēna-Bojāre un Elīna Zuša sāka šo misiju. Pirka pašas, slavēja tīro, gardo ražu un tiešās pirkšanas kustībā iesaistīja arī domubiedrus. To loks ir sakuplojis un nu Rīgā Miera ielas republikā kafejnīcā "Taka" tieši no zemniekiem dārzeņus, saknes, pienu, ogas, zaļumus (gaļu reti, jo vairums pircēju ir veģetārieši) pērk pussimts domubiedru. Tas nav tikai vārds, viņi tik tiešām ir savējie. Zane stāsta, ka viņa necenšas procesu vadīt, katrs pats ir atbildīgs. Un, ziedojot savu brīvo laiku, saņem tīru, gardu pārtiku par labu cenu. Tas notiek tā. Pirmdienās zemnieki (pāri par 10) saved savu produkciju Miera ielā. Dežurants to saliek pa groziem katram pasūtītājam. Vakara dežurants saņem naudu, izdala grozus. Nedēļas dežurants apzvana zemniekus, kas labs dārzos izaudzis, saraksta produktu tabulu, izsūta to visiem. Tad tiešās pirkšanas dalībnieki aizpilda tabulu, ko grib iegādāties, un ceturtdien pasūtījumu tabulu aizsūta atpakaļ zemniekiem. Tātad nedēļā ir trīs dežuranti, un nedēļā produktus pasūta 28 cilvēki. Pasūtot lielāku apjomu, zustu kvalitāte, arī dežurantam būtu jātērē pārāk ilgs laiks.

Tiešā pirkšana ir arī saimnieciski izdevīga – par pārtiku Zane nedēļā tērē vidēji 25 latus, ja pērk arī ogas – 35 latus. Vēl liela vērtība ir domubiedru ieteiktās receptes, kā šos produktus kombinēt. Labu un svaigu pārtiku ēdot, var nosargāt bērnu garšas izjūtas līdz pat bērnudārzam. – Kad Madara tiek pie konfektes, pagaršo, tad saka – par saldu, neēdīšu! – Zane priecājas par savu prātīgo meitiņu.

Elīna šovasar pērk mazāk produktu, jo ir pašai savas dārza un meža veltes. Bet vēlā rudenī un ziemā viņas pārtikas grozu veidos “Tiešās pirkšanas” labumi. Elīnas izpratne par tīru produktu ir dabiska, kopš bērnības lauku mājās vērota.

– Tiešās pirkšanas labums – pirkšana tiek veikta apzināti. Mierīgi apsēžos ar tabulu rokā – plānoju, ko gatavošu, kas vēl ir saglabājies ledusskapī, ko vajag, cik apēdīsim. Tāpēc visus produktus izlietoju, nav nekas jāizmet. Tiešajā pirkšanā dežurējot, esmu ieguldījusi laiku, rodas cieņa un mīlestība gan pret bioloģiski audzētiem produktiem, gan pret tiem, kas tos izaudzējuši. Ņemot katru sakni, redzu, cik soļu zemniekam darbos ir bijis jāmēro... Veidojas cita saikne ar ēdienu. Lielveikalos cilvēki iepērkas spontāni, tā arī tas iecerēts – lai cilvēks apmulstu, un steigā, skatoties pulkstenī, kad vēl bērns aiz rokas rausta, neapzināti veiktu pirkumu, – stāsta Elīna. Jautāju, vai tad Zane un Elīna lielveikalos nemaz nesper kāju? Zane tur pērk avokado, lēcas, rīsus. Elīna – citrusaugļus.

Vēl vienu atziņu izlasīju portālā "Latvijas zemes draugi" – izvēloties vietējos pēc bioloģiskajiem principiem audzētus produktus, mēs atbalstām godīgo pārtikas sadales mehānismu, kas skar visu pasauli. Turklāt, šādi saimniekojot, nerodas pārtikas atkritumi. Rīgā ir vēl divi tiešās pirkšanas pulciņi, tādi darbojas arī Ikšķilē un Siguldā, bet top un gaida domu biedrus Berģos, Ogrē, Valmierā, un Smiltenē (www.tiesapirksana.lv)."